Arhitektūra, kas iederas ainavā
Pāri viena projekta robežām, plašāks skats uz Eiropu
LIGNO LIVING ir viens projekts plašāku pārmaiņu kontekstā. Koka būvniecība ir pārsniegusi pilotprojektu posmu. Visā Eiropā tas, kas reiz bija atsevišķi demonstrācijas projekti, ir kļuvis par ierastu praksi, turklāt mērogā, kas sniedzas tālu ārpus dzīvojamo ēku būvniecības.
Vekšē, Zviedrijā, ir viens no skaidrākajiem piemēriem tam, ka koka būvniecība var darboties kā vienota sistēma. Jau divdesmit gadus Vekšē ilgtspēja ir daļa no pilsētas politikas — vairāk nekā puse jauno ēku pilsētā tiek būvētas no koka. Tas attiecas gan uz dzīvojamām, gan sabiedriskām ēkām: jauno dzelzceļa staciju, muzejiem un tos savienojošajiem tiltiem — viss veidots no koka konstrukcijām.
Delftā, Nīderlandē, desmit stāvu dzīvojamā ēka The Urban Woods, kas pilnībā būvēta no masīvkoka konstrukcijām, ir viena no pirmajām šāda veida ēkām Eiropā. Tā ieguvusi BREEAM Outstanding novērtējumu — vienu no augstākajiem ilgtspējīgas būvniecības novērtējumiem — un vienlaikus ir dzīvojamā ēka, nevis demonstrācijas projekts.
Tas pats arhitektu birojs masīvkoka konstrukcijas izmantojis arī industriālās ražošanas ēkās, savu pieeju formulējot vienkārši: “Tas nav masīvkoks kā estētisks žests. Tas ir masīvkoks kā infrastruktūra.”
Šajā teikumā ir būtība. LIGNO LIVING ir Baltijas piemērs būvniecības principam, kas jau maina Eiropas pilsētu arhitektūru — no vidēja mēroga reģionālajiem centriem līdz daudzstāvu dzīvojamām ēkām.
Idejas autori
7AM Architects Eduarda Beernaerta vadībā specializējas mūsdienīgā arhitektūrā un klimatneitrālu ēku projektēšanā.
Eduards Beernaerts ir arhitekts ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi sabiedrisko, komerciālo, izglītības un dzīvojamo ēku projektēšanā. Viņa darbs aptver visu arhitektūras procesu — no koncepcijas līdz pabeigtai būvniecībai.
2002. gadā viņš līdzdibināja 7AM — Rīgas arhitektu biroju, kura uzmanības centrā ir mūsdienīga arhitektūra un telpiskā skaidrība. Starp nozīmīgākajiem biroja darbiem ir Exupery International School, kas 2017. gadā tika nominēta Eiropas Savienības Laikmetīgās arhitektūras balvai — Mies van der Rohe Award.
Viņa darbu vidū ir Rīgas starptautiskās lidostas izlidošanas sektora rekonstrukcija un paplašināšana, AKROPOLE Rīga publiskās telpas, ABLV Bank galvenā mītne un Latvijas–Lietuvas paviljons EXPO 2025 Osakā.
Viņa pieeja apvieno arhitektonisku precizitāti ar skaidru izpratni par to, kā ēkas tiek piedzīvotas un uztvertas laika gaitā.
Interjers, kas papildina ideju
Interjers Ievas Lejas vadībā sākas ar to, kas jau bija dots — koku. Sienas un griesti atstāti tādi, kādi tie ir uzbūvēti, saglabājot CLT virsmas atklātas, nevis tās nosedzot vai imitējot citviet. Katra slēdža, kontaktligzdas un uzglabāšanas risinājuma vieta tika pārdomāta vēl pirms pirmo sienu izbūves, lai vēlāk nekas nebūtu jāpielāgo arhitektūrai. Rezultāts šķiet mierīgs un pašsaprotams, taču šī vienkāršība nav nejauša.
Ieva projektā iesaistījās jau no pirmajām skicēm, veidojot interjeru līdztekus arhitektūrai un ainavai, nevis pievienojot to vēlāk. Uzglabāšanas risinājumi, skatu līnijas un materiālu pārejas jau no paša sākuma tika saskaņotas ar CLT konstrukciju. Tas, kas šķiet vienkāršs, patiesībā ir savlaicīgi pieņemtu pareizo lēmumu rezultāts, ļaujot arhitektūrai paveikt pārējo.