CLT — kas tas ir?
Oglekli uzkrāj, nevis rada emisijas
Būvniecības nozare rada aptuveni 42% no globālajām CO₂ emisijām, un vairāk nekā 90% būvniecībā izmantoto materiālu dzīves cikla beigās kļūst par atkritumiem. Taču koks darbojas citādi — tas ir vienīgais konstrukciju materiāls, kas augšanas laikā piesaista CO₂ no atmosfēras un uzglabā to gadu desmitiem.
Viens kubikmetrs koksnes var uzglabāt līdz pat 0,8 tonnām CO₂, saglabājot to piesaistītu tik ilgi, kamēr pastāv konstrukcija.
Valstīs ar attīstītu koka būvniecības nozari, piemēram, Austrijā un Zviedrijā, masīvkoka konstrukcijas no nišas risinājuma ir kļuvušas par ierastu būvniecības praksi — strukturāli pārdomātu un klimatam atbildīgu izvēli.
Ātrāk, tīrāk, precīzāk
CLT paneļi tiek izgatavoti rūpnīcā ar milimetru precizitāti, jau iepriekš paredzot logu un durvju ailes. Rūpnieciski izgatavoti elementi var būtiski saīsināt būvniecības laiku un samazināt būvlaukuma radīto ietekmi — mazāk atkritumu, mazāk traucējumu un mazāka laikapstākļu un kļūdu ietekme uz būvniecības procesu.
CLT būvniecība ir ātrāka nevis tāpēc, ka tiek izlaisti kādi darba posmi, bet gan tāpēc, ka būtiska darba daļa tiek paveikta jau iepriekš kontrolētos rūpnīcas apstākļos, pirms konstrukcijas nonāk būvlaukumā.
Mīts par ugunsdrošību
Ugunsdrošība ir viens no biežākajiem jautājumiem, runājot par koka ēkām, un uz to ir skaidra, inženiertehniski pamatota atbilde.
CLT un līmētās koksnes konstrukcijas veido masīvi koka elementi. Uguns iedarbībā to virsmā pakāpeniski veidojas pārogļojies slānis, kas palēnina tālāku degšanu un aizsargā konstrukcijas iekšējos slāņus. Tas ļauj konstrukcijas nestspēju ugunsgrēka gadījumā aprēķināt un projektēt atbilstoši noteiktajām ugunsdrošības prasībām.
Būtiskākais jautājums nav par to, vai koks deg, bet gan — kā tas deg un kā ēka ir projektēta, ņemot vērā šo materiāla īpašību. LIGNO LIVING ugunsdrošība tiek ņemta vērā jau projektēšanas procesā — sākot ar materiālu īpašībām un konstrukciju savienojumiem un beidzot ar atbilstību būvniecību regulējošajām ugunsdrošības prasībām.
Kāpēc sajūta ir citāda
Koks palīdz regulēt mitrumu, slāpē skaņu un saglabā siltumu. Koka interjers rada atšķirīgu iekštelpu mikroklimatu nekā betona konstrukcijas — atšķirību, ko iespējams ne tikai izmērīt, bet arī sajust.
Šāda pieeja ir plaši sastopama Alpu reģionā un Skandināvijā, savukārt Baltijā šāda līmeņa masīvkoka dzīvojamās ēkas joprojām ir salīdzinoši retas.